ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Šokolāde ar riekstiem

Darbīga diena sanāca. Pilnīgi gribas pa plāna punktiem sadalīt, lai varu papriecāties, cik daudz izdarīts.
1. Līdz pustrijiem naktī taisīju un beidzu papīrus, kurus izpalīdzot biju solījusi sakārtot. Izdarīju. Gandarījums un milzīga miegainība. Tiesa, pēc dušas tā nedaudz pagaisa.
2. Braukšana. Vēl laikam nebiju īsti pamodusies - trāpīju bedrēs, reiz pat sagrieztu stūri tieši bedrē nez kas man lika bremēt. Bet pēc pusstundas pamodās mana līdzjūtība pret mašīnu, un sāku braukt smuki. Šodienas sasniegumi: 1) ne reizi nenoslāpu; 2) uzsākot braukšanu ne reizi neripoju. Dažas lietas, kam nepiekritu no instruktora teiktā par manu braukšanas stilu, bet labāk paklusēt.
3. Zvaigzne ABC. Jā, esmu akcijas upuris. Vienkārši gara acīm redzu, cik ļoti tas VW piestāv man - man jau sarkana ziemas jaka un cimdiņi. Tā kā drīzumā būs tiesības (nedaudz agrāk vai vēlāk, bet būs), tad savs auto būtu tieši laikā. Un man patīk VW. Bet tāpat jau man viņu nedotu. Biju iepirkties, diezgan smuku summiņu atstāju. Gribu pieminēt divus guvumus - sen plānoto "Lai ko tu domā, āmod idātic" (: un laikus iegādātu dzimšanas dienas dāvanu krustdēlam. Tagad interesē beibleidi, bet, manuprāt, to pirkums būtu nelietderīga naudas tērēšana, tāpēc nedaudz pieliku klāt, un nu būs viņam enciklopēdija. Kāda - tomēr nerakstīšu. Ja nu nejaušība vai kas, un izlasa šo ierakstu.
4. VMM. Šonedēļ Valsts mākslas muzeja pamatekspozīciju ir iespēja apskatīt bez maksas. Patiesībā tas ir daudz. Nedaudz atgādināja muzeju (izkārtojuma ziņā) Oslo, kur biju nu jau pirms kāda laiciņa. Daži novērojumi: 1) "Pa lielam" visvairāk patika Niklāvs Strunke un, protams, lieliskais latviešu ainavists Vilhelms Purvītis (vismaz tā man atmiņā palicis no vizuālās mākslas stundām pirms vairāk kā sešiem gadiem); 2)  V. Purvītim tāda glezna "Rīts Rēvelē". Man izskatījās, ka tā rāmī ielikta ar kreiso pusi uz augšu - tik blāva tā bija; 3) Piesaistīja kāds Jāņa Tīdemaņa gleznas nosaukums - "Uzmanības dēļ pasaule iet bojā". Būtu tik daudz, ko par šo nosaukumu komentēt, ka varbūt lai paliek kādam citam ierakstam kaut kad nākotnē; 4) Ir tāds mākslinieks Izaks Levitāns bijis. Un "Kosmosa bēgļos" (seriālā pa TV6) ir levitāni - kaut kāda suga kosmosā; 5) Un visbeidzot - saskatīju arī gleznu ar nosaukumu "Nēģera portrets". Latviešu valodā šim vārdam nav negatīvas nozīmes, tāpat kā čigānam un žīdam. Tiem, kas saka, ka ar tiem automātiski tiek radītas negācijas (par nēģeri neesmu droša - tas ir salīdzinoši jaunāks; bet visīsākais apzīmējums), vajadzētu varbūt padomāt par savu paša domāšanas/uztveres plakni/šķautni/smadzeņaparatūru.
5. Bistro 89. Sakārojās suši. Tos parastos, ar lasi. Līdz šim nekad nebiju tik daudzus apēdusi vienā pirkšanas reizē, kur nu vēl uzreiz - veselus 8! Cool, pašai brīnumi. :D
6. Piparkūku cepšana. Pirmā reize, kad visu no A līdz Z izdarīju pati. Redz, kādas sanāca:
Un šai sakarā kāds jaunatklājums - tā kā man nav otiņas, ar ko apsmērēt cepamos, radīju alternatīvu. Izrādās, ka labi sanāk arī, ja dakšiņā iever virtuves dvieļa gabalu. Vienīgais mīnuss - pēc katras pannas papīrs jāmaina, jo palēnām izmirkst un sāk plukt nost. Ja vien nav vēlēšanās ēst/dabūt papīru ēšanai piedevās.


trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Ar pīpi uz jumta

Vēl pēdējā prātula (jā, daudz svētkos domāju - kā nekā pārdomu laiks bija :D) par dzīvi, par apkārt notiekošo.  Reģionālajā laikrakstā izlasīju bēdīgo ziņu, ka arī mana miestiņa nauda, kā bija gaidāms, pa daļai palikusi LKB, tāpēc atcelti projekti, plāni, pasākumi (to skaitā Jaungada balle, uguņošana). Skumīgi. Tāpēc šī ziema ir kā atslogs pašvaldībām - ietaupās nauda, kas būtu jātērē par ceļu kaisīšanu un sniega tīrīšanu.
Kā saka Mazā Stjuarta ģimenē: "Katram mākonītim sava zelta maliņa".

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Ku-kū...tfu, krā-krā!

Noskatījos iesākto filmu. Kārtējo reizi būs jāiet gulēt nelaikā. Laikā vienkārši nesanāk. Izbaudu nakts mieru. Un mazliet - Ziemassvētkus - nule kā izdega sveces, deg istabā izliktās svecītes, kas rada tādu siltu un omulīgu sajūtu... Un doma, ka pienāktos iet gulēt.
Šodien nopirku spilvenu - tādu jauku - ar stilizētām puķēm.
Nu ko, laikam pienācis dušas laiks.
Šīsnakts favorītbilde:
Prieciņš ^^,

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Soli pa solim jeb pašmācība

Apsveicu sevi, ka beidzot esmu atradusi ievadrakstu, pēc kura rašanās biju apņēmusies izveidot emuāru.
Ļoti liels kārdinājums, protams, izlikt šeit visas negācijas - to, kas nepateikts, kas noklusēts, kas notušēts. Bet ir apņemšanās izmantot blogu izaugsmei. Tā vismaz saka - ja pieraksta panākumus, ir vieglāk sasniegt jaunas virsotnes.
Nepretendēju uz Nobela prēmijas cienīgiem rakstiem. Šī vieta drīzāk tapusi, lai atspoguļotu soļus uz priekšu (vai varbūt atpakaļ), varbūt ieliktu kādu domugraudu no grāmatas, kas piesaistījusi, kā arī varbūt kādreiz atstāstītu kādu saķeršanos - lai iespējami bez emocijām atspoguļotu, lai tiktu prom no negācijām, kas citādi velkas kā aste līdzi ikdienā.
Pūce Hedvida. Vispirms - kāpēc Hedviga? Tāpēc, ka Ilmārs jauc manu uzvārdu ar kādu vārdu kalendārā. Un Poterā (kurš gan mūsdienās par to nav dzirdējis?) ir pūce Hedviga - skaists un gudrs putns. Kas arī nav mazsvarīgi - nakts putns. Es arī naktsputns. Dīvains "putns", kam patīk dzīvoties pa nakti nomodā, bet no rīta galīgi nepatīk agri celties (neatkarīgi no tā, cik gulēts). Un varbūt (es saku "varbūt") kāds, kas pa dzīvi dzīvo kā naktī, kā pa tumsu...
Kas to lai zina? Kas minēs?