Apsveicu sevi, ka beidzot esmu atradusi ievadrakstu, pēc kura rašanās biju apņēmusies izveidot emuāru.
Ļoti liels kārdinājums, protams, izlikt šeit visas negācijas - to, kas nepateikts, kas noklusēts, kas notušēts. Bet ir apņemšanās izmantot blogu izaugsmei. Tā vismaz saka - ja pieraksta panākumus, ir vieglāk sasniegt jaunas virsotnes.
Nepretendēju uz Nobela prēmijas cienīgiem rakstiem. Šī vieta drīzāk tapusi, lai atspoguļotu soļus uz priekšu (vai varbūt atpakaļ), varbūt ieliktu kādu domugraudu no grāmatas, kas piesaistījusi, kā arī varbūt kādreiz atstāstītu kādu saķeršanos - lai iespējami bez emocijām atspoguļotu, lai tiktu prom no negācijām, kas citādi velkas kā aste līdzi ikdienā.
Pūce Hedvida. Vispirms - kāpēc Hedviga? Tāpēc, ka Ilmārs jauc manu uzvārdu ar kādu vārdu kalendārā. Un Poterā (kurš gan mūsdienās par to nav dzirdējis?) ir pūce Hedviga - skaists un gudrs putns. Kas arī nav mazsvarīgi - nakts putns. Es arī naktsputns. Dīvains "putns", kam patīk dzīvoties pa nakti nomodā, bet no rīta galīgi nepatīk agri celties (neatkarīgi no tā, cik gulēts). Un varbūt (es saku "varbūt") kāds, kas pa dzīvi dzīvo kā naktī, kā pa tumsu...
Kas to lai zina? Kas minēs?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru