Pēdējo divu nedēļu laikā esmu trīsreiz pabijusi CSDD VW eksāmenu auto.
Tā kā tagad viss ir veiksmīgi beidzies (cerams, uz 10 gadiem, kad būs jāmaina tiesības), publicēšu nelielu ieskatu tajā, kā man gāja.
1. Pāvels Dorohins - ja būtu ļauna, teiktu, ka uzvedās kā sen nedabūjis. It kā ir 5 min., lai pierastu pie auto, bet inspktors tik "ātrāk, ātrāk". Biju pārnervozējusies, gaisā pamatīga spriedze. Neatceros, kāpēc lapas ir saķēpātas ar krustiņiem, jutos tik nelaimīga, ka tikai ātrāk gribēju prom no tik šausmīga cilvēka. Uz atvadām vēl laipni ieteica, ka varu jau tagad iet un pieteikties nākamajam eksāmenam.
2. Gints Vaisbergs - lai arī man tiesības neiedeva, tomēr nevaru pateikt neko sliktu. Ļoti jauks instruktors, radīja drošu sajūtu. Pati vainīga, ka pēkšņi nez kāpēc gribēju nogriezties no pretējā virziena. Un novēlēja veiksmi un izdošanos nākamreiz. Noderēja. :)
3. Kristiāns Marnics - inspektors, bez kura veiksme varbūt nebūtu sekmējusies panākumiem. Dikti jauks. Un beidzot bija ieslēgts īstais radio - SWH (tas pats, kuru klausījos instruktora auto, kamēr mācījos braukt). Parādīja manu kļūdu un "iedeva" vidēji smagu, ne bīstamu kļūdu (šeit paldies arī sudrabkrāsas džipa vadītājam, kurš ļāva man braukt pirmajai - pretējā gadījumā bez variantiem eksāmens būtu beidzies). Pirmoreiz (brīžiem) sajutos tā, it kā blakus sēdētu pasažieris, nevis vērtētājs.
Tāda mana pieredze ar CSDD eksāmenu. Ja kādam vēlēšanās, komentāros varat pastāstīt par savu pieredzi (ja atceries tādu sīkumu kā instruktora vārdu), lai, satiekot inspektoru, zini - baidīties vai nē.
Instruktors pirms eksāmena pieminēja man kādu uzvārdu ar K (Ka..), kas esot "zvērs" - dikti pie visa piekasoties.
Un man patīk mana bilde uz tiesībām.
Piekrītu puisim, kurš šodien mani (zem tilta - nepārprast!) uzrunāja (piedāvāja palīdzību, izteica komplimentu, aicināja kādreiz tikties).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru