otrdiena, 2012. gada 24. janvāris

Jāvar nolikt pie vietas

Nākot no veikala, šodien dzirdēju, kā džeks (!) sašutis stāstīja draudzenei par kādu pāri. Neesmu ar garu degunu, tāpēc cenšos svešas sarunas neklausīties. Tomēr kāda skaļāk teikta frāze palika prātā: "kas tā par sievieti, kas nevar savu veci nolikt pie vietas?!" heh

Un vēl es šodien ļoti draudzējos ar flautu. Lai būtu kas jauns (lai nav tikai jāpārdzīvo, ka vairs spēlētos skd. nevaru normāli tempā izspēlēt, boksterēju), pameklēju internetā. Mans šodienas lielākais guvums:  http://www4.kuopionkonservatorio.fi/herbert/samples2.html  (notis iespējams lejuplādēt .pdf formātā).

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Jaunības kaitinājums

Fonā skan "tk-tk-tk-tk-.." - skolas laikā tik nīstais metronoms. Tagad nez kāpēc radusies vēlme pēc kāda, kas mani "ieliktu rāmjos", kontrolētu. Otrs kontrolieris - šis emuārs. Nezinu, vai tik centīgi būtu spēlējusi (un vēl spēlēšu, arī šovakar vēl), ja par to negrasītos rakstīt. Lieliska pašmotivācija. Un šodien mierīgi uz 120 var iet. Jau tempa apzīmējums īstais, vēl tikai (TIKAI) vajag uzlabot visu pārējo/trūkstošo.

Žēl, ka šeit nav iespējams veidot tabulu - varētu rakstīt, kuros datumos cik ilgi spēlēju, līdz kādam tempam konkrētos skaņdarbos esmu "izaugusi"...

Mazs darbiņš, kas padarīts

"Mazā"
Mūzika: Zigmars Liepiņš
Teksts: Aleksandrs Čaks

Skaties,
zilgme tik zila -
Kā bagātos namos trepju krāsainie stikli.
Un zvaigznes,
Vai tās nav visu pilsētas zēnu
Kabatas lampas,
Kas meklē kādu zudušu kucēnu?

Ceļi tev silti kā elpa.
Tavas plaukstas uz maniem vaigiem
Smaržo un sapņo.
Un tavas pavērtās lūpas
Vilina mutē
Istabas gaisu,
Kas dvesmo pēc mirtēm
Un vecām mēbelēm.

Mazā,
Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām,
Uz dzeltenā spilvena
Un lampai mēs atņemsim spuldzi,
Lai tikai mēness mūs glāsta.




Tā iepatikās, klausoties SuperFM, ka atradu youtube.com un uzrakstīju vārdus. :)

Bet dziesma "Truly, madly, deeply" mani patiešām nomierina. Tāda (varbūt mānīga) sajūta, ka viss ir labi.

broliukas [brōļukas]

Reiz rudenī tālajā 2011. gadā pabiju Viļņā. Brīvajā laikā, protams, arī veikali. Starp tiem jau kādu laiku neiztrūkstoši ir arī spēļu apskatīšana. Šoreiz atmiņā palikusi puzle. Ne šāda tāda, bet ar bērnu (un ne tikai) tik ļoti iemīļoto multeni "Cars" ("Vāģi"). Kas tur īpašs, ka lietuviešu veikalā puzle, kas patīk bērniem? Nekas.. BET. Kastes latviskajā tulkojumā (tāds tur ir) lasu, ka tajā redzama Zigzaglīnija! Tas nav domāts kāds sadalījums, tas tiešām ir īpašvārds - tulkots McQueen! Nezinu, kā jātulko; šķiet, vienīgais iemesls nosaukumam - zīme uz Makvīna durvīm. Tiesa, esmu nedaudz nogrēkojusies, jo neesmu pārbaudījusi, kas rakstīts uz šādas pašas puzles Latvijas veikalos. Būs uzdevums.
Šeit bilde neticīgajiem. Sliktā kvalitātē, bet izlasīt jau var.


pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

vanags noknāba cālīti

Otrdien manas "Iespējamās misijas" 3. kārta. Nolēmu velti netērēt laiku un ķerties pie ministundas sagatavošanas jau tagad (pašlaik ir 3:21). Rakājoties pa netu, meklējot materiālus nodarbībai, uzdūros 2008. gadā izvirzītajiem Spārnotajiem teicieniem. Izdomāju daļu publicēt - ja nu kāds šeit iegriežas ko palasīt, lai papriecājas.
„Jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu” (J. Urbanovičs); 
Šodien es negribētu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers J. Dombura raidījumā); 
Lej, lej, bet atstāj arī puķītēm! (K.Sebris); 
„Manās dzīslās varbūt plūst Kalvīša asinis” (H. Bukovskis); 
Es esmu stabilitātes garants” (A. Kalvītis);  
Viedoklis nav mainīts, tas ir evolucionējis (A. Pabriks); 
Ar mirdzumu visās vietās” (ironija par dīvainiem talantiem); 
esmu tāds politikas pagāns” (bij. LV galvenais notārs Endziņš).

Bet personīgi iekrita apziņā šis: Esmu gatavs šim solim, bet nezinu, kurā virzienā man to spert" (I. Emsis). Nu gandrīz vai kā pie manis.

piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

"Neraizējies par nākotni, drīz tā pienāks. Uzvelc ceļa zābakus un esi gatavs ceļam."

Naktsziņa

Šovakar pēc emocijām bagātās pastaigas nolēmu beidzot atrast savu noklīdušo fočika baterijas lādētāju. Izdevās. Bet pirms tam atradu saņurcītu lapeli, uz kuras no kartītes (izdevēju diemžēl neesmu pierakstījusi) reiz pastā norakstīju tekstiņu. Manuprāt, tāds vienmēr aktuāls:
"Veiksme nepieciešama ne tikai galda spēlēs... arī pieņemot lēmumus... Vai gaidīsi tās pieskārienu kā kāršu spēlmanis vai meklēsi savus risinājumus kā šahā? Izvēle paliek paša ziņā..."

svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Laikmetīgās skaņās


Uzzīmē sauli uz sienas,
Lai tā vairs nenoriet...
Uzzīmē mākoņu ziedus,
Lai tie zied!
Iekrāso spogulim acis.
Lai varam skatīties
Sāpes jau pašas no sevis
Nepāries


[..]



Notici vēlreiz šai dziesmai 
Klausies kā viņa skan 
Notici vējam aiz loga 
Un tad man 
Zinu, ka viegli tas nenāk 
Un arī neaiziet 
Uzzīmē prieku kas mūžam 
Nepāriet 

[..]



Nevajag rūgtumu glabāt
Brīnumu gaidīt
Atvērtās durvis nekad vairs
Never ciet
Uzzīmē smaidu uz sejas
Lai varam smaidīt
Skumjas jau pašas no sevis
Nepāriet

[..]



Leģions "Liekot roku uz sirds"