vanags noknāba cālīti

Otrdien manas "Iespējamās misijas" 3. kārta. Nolēmu velti netērēt laiku un ķerties pie ministundas sagatavošanas jau tagad (pašlaik ir 3:21). Rakājoties pa netu, meklējot materiālus nodarbībai, uzdūros 2008. gadā izvirzītajiem Spārnotajiem teicieniem. Izdomāju daļu publicēt - ja nu kāds šeit iegriežas ko palasīt, lai papriecājas.

„Jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu” (J. Urbanovičs); 

„Šodien es negribētu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers J. Dombura raidījumā); 

„Lej, lej, bet atstāj arī puķītēm!” (K.Sebris); 

„Manās dzīslās varbūt plūst Kalvīša asinis” (H. Bukovskis); 

„Es esmu stabilitātes garants” (A. Kalvītis);  

„Viedoklis nav mainīts, tas ir evolucionējis” (A. Pabriks); 

„Ar mirdzumu visās vietās” (ironija par dīvainiem talantiem); 

„esmu tāds politikas pagāns” (bij. LV galvenais notārs Endziņš).

Bet personīgi iekrita apziņā šis: „Esmu gatavs šim solim, bet nezinu, kurā virzienā man to spert" (I. Emsis). Nu gandrīz vai kā pie manis.