Fonā skan "tk-tk-tk-tk-.." - skolas laikā tik nīstais metronoms. Tagad nez kāpēc radusies vēlme pēc kāda, kas mani "ieliktu rāmjos", kontrolētu. Otrs kontrolieris - šis emuārs. Nezinu, vai tik centīgi būtu spēlējusi (un vēl spēlēšu, arī šovakar vēl), ja par to negrasītos rakstīt. Lieliska pašmotivācija. Un šodien mierīgi uz 120 var iet. Jau tempa apzīmējums īstais, vēl tikai (TIKAI) vajag uzlabot visu pārējo/trūkstošo.
Žēl, ka šeit nav iespējams veidot tabulu - varētu rakstīt, kuros datumos cik ilgi spēlēju, līdz kādam tempam konkrētos skaņdarbos esmu "izaugusi"...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru